Magnolia (1999)

Viena brīnišķīga un neparasta filma, kurai nupat esmu veltījusi divus vakarus.
It kā nejauši ielādēta, tīri ziņkāres pēc, un aiz izsalkuma pēc jauniem iespaidiem, jaunām domām un emocijām no kinematogrāfa puses..
Un tomēr, nekas tāpat vien nejauši nenotiek.
Izskatās,ka pat filmas, vismaz pie manis, atnāk tieši tad, kad tām ir jāatnāk, un gandrīz vienmēr papildina manu noskaņojumu, pārdomas, jautājumus.. un es dievinu to sajūtu, ka pēc citā telpā pavadītām dažām stundām, tu jūties bagātinājies, izbrīnīts, aizrauts ar režisora izdomu - tas vēl jo lieliskāk.

Nē, iespējams šajā filmā es ne tik ļoti tiku pārsteigta negaidītuma ziņā, taču tajā, kā izspēlējas NIANSES, samezglojot dažādu cilvēku dzīvesstāstus, kuros sinhronizēti realizējas gan emociju kāpinājumi, gan sāpes, gan izmisums. Apbrīnoju to, cik cilvēcīgi un patiesi režisors izstāsta stāstu - patiesībā par, dažkārt lokāla mēroga nelaimēm, kas kļūst vienkārš nepanesami traģiskas, samērojot pret personām, kas tās izdzīvo... reizē - par to, cik viena neaiziešana uz tualeti var kļūt traģiska, pazemojoša un reizē kā ceļlauzis lai uzsāktu cīņu par savām tiesībām - mazam puisēnam, kas televīzijā pataisīts par brīnumbērnu. Par mirstošu vecu vīru, kurš mocīdamies bezformīgi uz gultas dzīves nogalē izkrata sirdi savam kopējam, apstiprinot - mana sieva bija tik skaista un perfekta kā lelle..kā porcelāna lelle... bet es, cūka, viņu krāpu..atkal, atkla un atkal no jauna.. lai pierādītu sev, ka esmu vīrietis...
Vai arī pie sava tēva gultas sabrukušais Dj.Makijs - supermega agresīvais seksists, vīriešu tiesību aizstāvis, ko satriecoši notēlo Toms Krūzs - un ne tādēļ, ka smuki izskatītos, vai kā...vienkārši.. aiz tā īstuma, izmisuma, aiz tā, KĀ tiek attēlota cilvēka cīņa pašam ar sevi,
sakritības - kas NEKAD NAV sakritības,
ceļu krustošanās, kurā mēs bieži šķērsojam kāda cita, tikpat izmisuša, nelaimīga un apjukuša cilvēka ceļu, paši to nemaz neapzinādamies......

Viennozīmīgi, šī filma ierindojas manu mīļāko un pārdomām bagātāko eksistenciālo kino darbu pašā augšgalā - tieši blakus Monstru ballei (2001) un Biutiful (2010), iespējams vēl Dejotājai tumsā (2000)- bet par šo vēl varu sameloties.

Ekselenti pavadīts vakars.