first time

Tātad.
Zemāk minētais skaņu celiņš, un kaut kāda nasknīga stunda, kurā nenāk miegs.

Šodiena izdomāju, ka šis blogs būs tikai par mūziku un skaņu, un visu ,kas ar to saistīts.Savējais. Par to, kas notiek loģiskajā un mentālajā pasaulē, kamēr viss skan, un arī tikmēr, kamēr ir klusums

Vakarnakt pirmoreizi pie pults pasākumā.
No sākuma man šķita, ka būšu ļoti nobijusies, un  Sensejam E.P. būs jāpalīdz krietni vairāk, taču tehniski viss izdevās ļoti labi priekš pirmās reizes.
Būtībā jau soundčekā man kļuva skaidrs, ka būs lieliski.
Jo tas, ka tavas pārdomas mājās pie kompja, stundu sēdēšana, klausīšanās, likšanas kopā, pludināšana un desmitkārtīga pārsmadzeņošana, iemiesojas reālās, ļoti kvalitatīvās un skaļās skaņās, tā ir visfantastiskākā sajūta. Savādi, ka pat dejojošie cilvēki ir it kā kaut kur tālāk prom, paliec tikai tu un pults, un skaņa. Cilvēki izstaro savu emociju gammu, un jā, to varētuu nosaukt par enerģiju, jo tā neapšaubāmi tur atrodas.
Bet šī enerģija ir ļoti silta un laba. Un ļoti magnētiska.
Kad to izjūt,  nav iespējams par to vairāk nedomāt, un nevēlēties atkal atrasties šajā pusē galdam.
Domas ir ļoti koncentrētas un skaidras. Un līdzko tu beidz, tu domā par nākamo reizi, kad atkal varēsi sākt.

DOAP05
Kaut ko labāku jau ir grūti iedomāties. Nakts stundai, kad gribas paprātot, droši vien ne tikai tai.

Bērni, kas nodarbojas ar muzicēšanu, attīstās visātrāk. Tur smadzenēs ir tādas fīčas, kas atbild par dažādiem cilvēka darbības centriem, un darbojoties ar mūziku, visi šie centri savstarpēji tiek savienoti- starp tiem izveidojas arvien attīstītāks tīkls, līdz ar to tas automātā tiek izmantots arī citos procesos - runāšanā, domāšanā, intuīcijā, argumentācijā, un tā tālāk.

Man ir nenormāls prieks, ka kreatīvam ir iespējams būt ne tikai pie molberta, un vēl nenormālāks prieks par to, ka nejauši esmu atradusi sev šo procesu, kurā vari būt pilnīgi atbrīvojies un pilnīgi savā ādā. Un ir ļoti savādi, ka bija jāpaiet tik ilgam laikam, lai cauri dažādām it kā nejaušībām es atklātu, ka no sevis nav iespējams aizbēgt. Ka ir iespējams censties sevi kaut kā iegrožot, ierobežot, apvaldīts, uzvilkt zolīdākas drēbes, iekrist rutīnā un censties sevi pārliecināt,ka tāda dzīve ir tas,kas tev vajadzīgs. Bet patiesībā nekas tāds nav iespējams.
Un es esmu šobrīd ļoti ļoti laimīga,ka tas ir tā.
Atceros, ka mums kaut kad pasen atpakaļ Rēzeknē to jau teica,vismīļākais pasniedzējs - no sevis neaizbēgsi, apmēram vienā tiešā tekstā. Viņš par to daudz runāja. Šķiet, arī par to, ka mēs varam iztērēt pārāk daudz laika, cīnoties pret to, bet vērtīgākais ir saprast, kas tevī slēpjas, ko tu izjūti kā savu ar katru ķermeņa šūnu. Un ja tu to neizjūti, tad meklēt tālāk, līdz būsi atradis to, ko meklēji..

NSAN poster

S-C

Iesākumam skaņu celiņš te: http://failiem.lv/u/ewhaikg
 Viens lielisks albums tavai ambient kolekcijai. (: atļaujos iepublicēt, 13th Terminal un DOAP..
 Par pārējo pēcāk.

k-L

Skaņu vislabāk var novērtēt tad, kad ilgi esi bijis klusumā, tāpat kā klusumu - kad ilgi esi bijis skaņā. Un jo aktīvāka skaņa, jo vērtīgāks klusums.

Šodien mazliet ir noslēdzies skrienammaratons ar nevienu brīvu dienu, divu nedēļu garumā,
un man beidzot ir tik ekskluzīva iespēja vienkārši sēdēt klusumā, atspiežoties pret daudziem krāsainiem spilveniem, klausīties kā sīc datora ventilators, aiz loga, tur lejā  braukā klusiņām cilvēki savās mašīnās, un vēl klausīties kā skan pulksteņa tikšķi. Tik atslābinoši un viegli.

Ir tik dīvaini, ka citu neko nevajag.

Mazliet iepauzēju arī ar seta kopā likšanu.
Lai gan tas būs nepieciešams jau piektdien, ievelku elpu arī šeit. Iepauzēju laiku, jo ar austiņām laiks paiet nenormālos tempos.

bija.būs

 

   Gribu sākt ar kaut ko, kas mani patiešām iedvesmo.

  Pārējam šobrīd nav nozīmes. 

Mani iedvesmo viņa skaņa izjūta un prasme vilkt garumā tieši tik, cik nepieciešams - tu ieturi pauzi, tieši tik garu, cik jūti par vajadzīgu, un jūti,kā atmosfēra visapkārt arvien uzkurinās, un tomēr - nepakļaujies spiedienam no pūļa. Tu noturi savu pauzi tieši tik ilgi, cik uzskati par pareizu, un izbaudi katru tās mirki..

Mani iedvesmo tas, ar kādu ieiešanu sevī viņš dara to, ko dara. Un vienmēr izbrīna, kā cilvēki no zāles var pienākt tik tuvu, ka ar rokām gandrīz aizskar viņa rokas.. nepamanot, ka viņi gandrīz vai iejaucas radīšanas noslēpumā, stāv blakus svešām radībām un nemaz neprasa atļauju.No otras puses tas ir tik forši, nevaldīt pār sevi.

Mani vienkārši iedvesmo skaņas eiforija.

Man šķiet forši iesākt blogu ar to, kas esi.