Šorīt dodoties mājās pārņēmusi liriska oma... šoreiz gan, tikai savas sabiedrības un lieliskā atmosfēriskā drum'n 'bass izraisīta..... no sākuma, sēžu pieturās pret Centrāltirgu, un izskatās, ka būs saulaina diena.... dievinu saules starus, kas izlaužas it kā cauri mākoņiem, tomēr sauli vēl neredz... taču pēc brīža sāk snigt... un tā visu pusdienlaiku pa ceļam autobusā - te snieg, te atkal viss mierīgi... jo tuvāk LV ziemeļpusei, jo ainava vairāk sāk atgādināt pastkartes, viss tā tiek pieputināts, ka nevar arī redzēt, kur sākas debesis un kur beidzas zeme. Tāds.. jocīgs, gandrīz nepamatots ziemas rīts..pavasarī...aprīlī..
Bet es ļaujos brauciena izraisītajām pozitīvajām vibrācijām, un smejos par sevi, par to,ka kārtējo reizi uzsāku tādu kā jaunu posmu.... no vienām emocijām, kas kāpj, pie to krituma, no viena sākuma, pie ātrām un mazliet skumjām beigām, no muļķīgas aizraušanās līdz paredzamām beigām..
bet kad tas viss norimst, un uzdrošinies pateikt pats sev, ko domā par to, kas tajā brīdī notiek tavā dzīvē..... tad iestājas pauze. Un pēc tam - energy....flows...... :):)
Dīvaini dzīvot ar tādiem milzīgiem pitchiem - te uz augšu, te leju, jo spēcīgākas pozitīvās emocijas, jo izteiktākas arī negatīvās... tomēr kopumā,
dzīve kā process ir baudījums tikai tad, ja tajā pārstāvētas abas.. :)
cheers, i guess.. 8)
