Šķiet, viņam pat piedur dīdžejošana. :D
Mani tik ļoti kaitina, ka tad, kad esi kopā un velc to kopābūšanu, tad šķiet, ka tu nomirsi,ja neiegūsi brīvu laiku tikai sev, savām vēlmēm, interesēm un lietām,kas aizrauj,
bet, kad atkal esi viens, tad sāk likties, ka nomirsi no vientulības un no tā, ka esi mētājis kruto, domādams,ka tev baigi vajag laiku sev, ..bet patiesībā pēc tam atkal liekas, ka nav ko ar šo laiku iesākt.
Bet vēl man šodien pastāstīja, ka pie viņa reiz nācis pāris,kuri pēc 7 kopā būtiem gadiem apprecējušies, un pēc tam abi secinājuši, ka ir nelaimīgi ( tā arī atradušies viņa kabinetā). nodomāju,ka smagāku aplauzienu laikam nav iespējams piedzīvot,
un jutos pateicīga, ka esmu atkal viena, nevienam uz doto brīdi nevajadzīga, bet dzīva un sev piederoša.
ja paveiksies atšifrēt, kas īsti es esmu, visādi var gadīties.. :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru